Ieva Timermane

Tā ir arī atbildība.

Ir lietas par kurām mēs rūpējamies un ir lietas, kuras prasa no mums lielāku uzmanību nekā esam rēķinājušies. Lai pieņemtu savām interesēm atbilstošu lēmumu ir svarīgi apzināties sava īpašuma tiesisko dabu. Kā varam gūt no sava īpašuma iecerēto labumu, vai juridisko formalitāšu ceļš pieļauj mērķu sasniegšanu, kāds ir optimāls rīcības plāns labākā rezultāta sasniegšanai? – šie jautājumi ir advokāta kompetencē. Kopš 2015.gada spēkā stājies Zemes pārvaldības likums: “Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un aizsardzību.” Līdz ar šī likuma spēkā stāšanos pilnībā mainījusies īpašnieka vara pār savu lietu. Ierastā Civillikuma 927. un 928.pantā nostiprinātā izpratne, ka “..Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu..” un “..aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots.” tagad veidojama vadoties no Zemes pārvaldības likumā nostiprinātajiem principiem – ievērot samērīgumu starp sabiedrības vajadzībām un īpašnieku tiesībām, nekaitēt, ilglaicīgi nodrošināt efektīvu zemes īpašuma apsaimniekošanu, ievērot labākā izlietojuma prioritāti. Šādi grozot zemes īpašuma tiesību satura izpratni, esam jaunu izvēļu priekšā – kā atbildīgi īstenot savus labākos nolūkus, kā mūsu ieceres sader ar sabiedrības interesēm?

Apbūvētas zemes īpašniekiem tagad jānovērtē savas tiesības uz īpašuma saglabāšanu atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma prasībām, kas stāsies spēkā 2023.gada 01.janvārī.

Cerot uz tiesību aizsardzību, kā pirmo, iedomājamies tiesu, taču tā sākas daudzkārt agrāk, ar mūsu izvēli un rīcību. Lai īstenotu savas tiesības, un arī lai tās aizsargātu, nepieciešama personīga iniciatīva. Likuma skaidrojums palīdzēs izvēlēties piemērotāko tiesību īstenošanas veidu.

Svarīgi Jūsu tiesības pamatojošos apsvērumus savlaicīgi darīt zināmus iestādei, saprotami pieteikt Jūsu tiesību saturam atbilstošu lūgumu. Tam ne tikai var būt nozīme izvērtējot iestādes rīcības tiesiskumu tiesā, likumam atbilstošs un skaidri izteikts lūgums daudz retāk paliek nesaprasts iestādē.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 55.pantu iestāde var ierosināt administratīvo lietu uz iesnieguma pamata, uz iestādes iniciatīvas pamata un uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata. Saskaņā ar tiesību doktrīnā nostiprinātām atziņām „administratīvajiem aktiem, kuru pieņemšanai nepieciešams iesniegums, tas ir formāls nosacījums akta tiesiskumam”[1]

[1] Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 531.lpp.

Jo mazāk ilūziju, jo dziļāka izpratne.
Mūsu sapņi ir pirmais solis uz sasniegumiem, kopīgi mērķi vieglāk sasniedzami vienojoties. Arī mediācijā.

Par ģimenes rezonansi mērķos, jūtās un dvēselē rūpējas divi cilvēki. Šo attiecību materiāltiesisko aspektu ieteicams ietvert laulības līgumā. Advokāts var palīdzēt izvēlēties tieši Jūsu iecerei un interesēm atbilstošāko laulāto mantisko attiecību veidu, sastādīt laulības līgumu, ieteikt papildus noslēdzamos darījumus Jūsu interešu aizsardzībai pret negaidītiem risinājumiem.

Šķiršanās no kopābūšanas atšķirās ar to, ka kopābūšanas lēmumu pieņem divi cilvēki, bet lēmumu par šķiršanos vienmēr kāds pieņems, ja ne viens, tad pirmais. Abu lēmumu sekas skar vismaz divu cilvēku dzīves. Advokāta uzdevums ir pasargāt Jūsu intereses šķiršanās procesā, nodrošināt to aizsardzībai piemērotāko juridisko risinājumu. Labi, ja procesā iesaistītie cilvēki vēl spēj vienoties par šķiršanās procesā izlemjamiem jautājumiem – bērnu turpmāko dzīvi, laulātā un bērnu uzturu, kopīgu mantu, taču ir arī situāciajs, kad par to ceļama prasība tiesā. Kas jāzin par šķiršanās nejuridisko dabu, pieņemot lēmumu? Kad cilvēki sķirās, viņi ir vēl tuvi, bet priekšstati, kādēļ katra cerības nav piepildījušās, ir atšķirīgi.

Cilvēki mēdz aizmirst, ka ir dažādi, to nosaka daba, tiem ir dažādas vērtības – to nosaka audzināšana, pieredze, reliģija un garīgas prakses. Cilvēki sāpēs reaģē dažādi .

Vienkāršāk, lai justos pievilts attiecībās ir vienkārši jāviļās cerībās. Šai sajūtai ar otru cilvēku ir ļoti neliels sakars, ja raugās no malas vai no laika attāluma. Iesaistītie parasti to saprast vienkārši nespēj, jo sāpes traucē.

Pārmetumi, kas tiek saņemti no vēl tuva cilvēka, ir sāpīgāki nekā no svešinieka.

Šķiršanās procesā atšķiras tikai norises intensitāte un individuālitātes izpausmes. Emociju algoritms ir līdzīgs.

Svarīgi, lai cilvēks saprot, ka sāpes un vilšanās šķiršanās procesā ir dabiska procesa sastāvdaļa, ka dzīve ģimenē un nepilnā ģimenē ir kardināli atšķirīgas un tām abām ir priekšrocības.

Jo ātrāk uz bijušo tuvinieku paraudzīsies kā uz svešinieku, jo racionālāks un nesāpīgāks būs šķiršanās process.

Ja šī šķiršnās emocionālā daba ir saprotama procesā iesaistītajiem, process norit vieglāk.

Personība, notikumi (objektīvā puse), motivācija (subjektīvā puse) un pierādījumi, - aizstāvības darba lauks.

Zināšanas par pierādījumiem, to iegūšanu un pieļaujamo izmantošanu ir būtiska advokāta profesionalitātes komponente. Ilgstoši praktizējot civiltiesībās ir vieglāk saskatīt likumības robežu noziedzīgos nodarījumos tautsaimniecībā un banku sektorā, kā arī visa veida noziedzīgos nodarījumos ar īpašumu, nošķirot pārpratumus no noziegumiem un pierādīt mantas likumīgu izcelsmi procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

Termins “balto apkaklīšu noziedzība”, kas tika ieviests 1939. gadā, tagad ir sinonīms visam krāpšanas gadījumu lokam, ko pastrādājuši biznesmeņi, kalpotāji un funkcionāri. Šos noziegumus raksturo maldināšana, slēpšana vai uzticības pārkāpšana, un tie nav atkarīgi no fiziska spēka vai vardarbības pielietošanas vai draudiem. Šo noziegumu motivācija ir finansiāla — iegūt vai izvairīties no naudas, īpašuma vai pakalpojumu zaudēšanas vai nodrošināt personiskas vai biznesa priekšrocības nelikumīgā ceļā.